Edition
1spiralL Om
I. Śārdūlavikrīḍita
svasti prema-niruddha-mugdha-manasoḥ sphārībhavac-cakṣuṣor
yūnor yatra (vici)2tra-nirbhara-rata-krīḍā-kraman tanvatoḥ|
vicchinno ’pi kr̥tātimātra-pulakair āvirbhavat-sītkr̥3tair
āśleṣair glapita-klamaiḥ smara-rasaḥ kāmaṁ muhus tāpyate |
II. Śārdūlavikrīḍita
yatrāśeṣa-viśeṣa-rū4pa-mahimāpāstāpsaraḥ kāntibhir
jjāter¿pyā?⟨ṣyā⟩-kalaheṣv api praṇayinaḥ ka⟨r⟩ṇṇotpalais tāḍi5tāḥ|
jāyante praviśat-sita-smara-śara-protthāpitāntar-vyathā⟨ḥ⟩
syandi-sveda-jalāvaseca6na-vaśā¿nv?⟨n n⟩irjjāta-romāṅkurāḥ|
III. Śārdūlavikrīḍita
Atyuttuṅga-karīndra-danta-musala-prodbhāsi-rociś cayair
dhvānta7-dhva¡n!⟨ṁ⟩sana-niṣphalīkr̥ta-śarac-candrodayaiḥ sarvvadā|
yatrāsīd asatī-janasya vi¡s!⟨ś⟩adaṁ muktā8mayaṁ maṇḍanaṁ
saṅketāspadam apy atīva dhavala⟨ṁ⟩ prāsāda-śr̥ṅgāgrataḥ|
IV. Upajāti
mahānadī-tuṅga-ta9raṅga-bhaṅga
-sphārocchalac-chīkaravadbhir ārat{a}
yasmin ratāsaktimad-aṅganānāṁ
śramāpano10daḥ kriyate marudbhiḥ|
tasmāt śrī-yayāti-nagarāt|
V. Vasantatilakā
loka-traya-prathita-śubhra-yaśo11-vitāna
-vyāptāṣṭa-dik-prasabha-nirjjita-vairi-varggaḥ|
somānvaye kila ¡v!⟨b⟩abhūva sugītā-kīrtti12ḥ
śrīmān saroja-vadano nṛpatir yayātiḥ👤|
VI. Śārdūlavikrīḍita
yat-khaḍgāgra-vipāṭita-dvipa-ghaṭā-kumbha13-sthalād ullasan
muktā-jāla-vibhūṣitaṁ prati-raṇaṁ pr̥thvī-vadhūraḥsthalaṁ
¡s!⟨ś⟩a¡s!⟨ś⟩vad-d¿a?⟨ū⟩ra -naman-narādhipa14-śiroratnāṅśu-jālāmalā
yat-pādām¿m?⟨b⟩uja-reṇavaḥ samatayā tad-ra¡s!⟨ś⟩mi-lakṣmīn dadhuḥ|
VII. Sragdhāra
mādyal-lo15lāli-mālākula-karaṭa-puṭā-syandi-dāna-pravāhān
sindūrārakta-kumbhān sita-pr̥thula ⎘ plate 2r 16-radān| kāmadevādisaṁjñāN|
jitvājāpālam ājau janita-sura-vadhū-vismaya-smera-vaktraḥ
sa dvā17tri¡ṅ!⟨ṁ⟩śat ka rīndrān śara-nikara-hatārohakān agrahīd yaḥ|
VIII. Śārdūlavikrīḍita
tasmāt vismaya-hetu-heti-laḍita-prastāvanāka18⟨r⟩ṇṇanair
ddhūtā-kamputa-pūrvva-rudra-mukuṭa-prītendru-nirvarṇṇitaḥ|
bhrāmyat-kī⟨r⟩ttir ajāyat āhava-hata-sva19-sthāri-gītodayaḥ
śrīmān bhīmaratho👤 yataḥ svam udaran tārācirād arcchati|
IX. Śārdūlavikrīḍita
yaḥ kavyāmṛta-nirjhara20sya mahataḥ sotā mahībhṛt-patis
tyāgaḥ satyam iti dvaya⟨ṁ⟩ kali-bhayād abhyetya yam modate|
yat ke21li-jvalitāndhra-gauḍa-nagarī-dhūmāvalī-ṭhaukitām
¡v!⟨b⟩ibhrad-bhāti masīm vidhu⟨r⟩ nnija-kula-kala22ṅkīkṛtaḥ|
X. Śārdūlavikrīḍita
yo dharmeṇa ca vikrameṇa ca dhiyā cāścarya-kāryeṇa ca
prāgalbhyena ca deva-rāja-pada23vīṁ prāpto mahī-maṇḍale|
sa śrī-dharmmarathas tato rinivaha-dhvansaika-hetuḥ kṛtī
dānāna24ndita-vandi-vṛnda-mukhara-kṣmā-maṇḍalo jātavān|
parama-māheśvara-parama-bha-
25ṭṭāraka-mahārājadhirāja-parameśvara-soma-kula-tilaka-trikaliṅgādhipati-śrī-mahā-
26bhavaguta👤-pādānudhyāta-parama-māheśvara-parama-bhaṭṭāraka-mahārājadhi-
27rāja-parameśvara-soma-kula-tilaka-trikaliṅgādhipati-śrī-mahāśivagupta👤-rājade-
28vaḥ kuśalī Antaruda-viṣayas⟨y⟩a Abhayanā-khaṇḍīya bhilvi-grāme| Atasad-viṣyayīya ¡v!⟨b⟩rā
29hmaṇān (sa)⟨ṁ⟩pūjya samāhartr̥-sannidhātṛ-niyuktādhikārika-dāṇḍapā¿s?⟨ś⟩ika-piśuna-vetrikvarodha-
30jana-rājñī-rāṇaka-rājaputra-rājavallabha-bhogijana-pramukha-samasta-janadpadān{a}
samājñā-
31payati| viditam astu bhavatām yathāsmābhir aya⟨ṁ⟩ grāmaḥ sa-pratīhāraḥ andhāruvī-padāti
-
⎘ plate 2v 32jīvya-nastidaṇḍa-vara¡v!⟨b⟩alīvardda-ciṅgola-Adattādi-sahitaḥ sa-nidhiḥ sopani-
33dhiḥ sa⟨r⟩vva-¡v!⟨b⟩ādhā-varjitaḥ sarvvoparikarādana-sametaś catuḥsīmā-paryantaḥ sāmra-madhū-
34kaḥ sa-garttoṣaras sa-jala-sthalaḥ kaśyapa-sagotrāya| tryārṣa-pravarāya| dāmo-
35dara-pautrāya| vāsuputrāya| rāṇa-śrī-Abhimanyu-namne| salila-dhārā-purassara⟨ṁ⟩| Ā-
36candra-tārakārkka-kṣiti-samakālopabhogārtham mātāpitror ātmanaś ca puṇya-yaśo-
37’bhivr̥ddhaye| sa-pratīhāreṇa tāmra-śāsanenākarīkr̥tya pratipādita Ity avagatya s{v}a-
38mucita-kara-bhoga-bhāgādikam upanayadhir bhavadbhiḥ sukhena prativastavyam iti| bhā-
39vibhiś ca bhūpatibhir ddattir iyam asmadīyā| dharmma-gauravād asmad anurodhā-
40c ca sva-dattir ivānupālanīyā| tathā coktaṁ dharmmaśastre|
XI. Anuṣṭubh
¡v!⟨b⟩ahubhir vasudhā da41ttā
rājabhiḥ sagarādibhiḥ|
yasya yasya yadā bhūmis
tasya tasya tadā phalaM
42XII. Anuṣṭubh
mā bhūd aphala-śaṅkā vaḥ
para-datteti pārthivāḥ
sva-d¿att?⟨ān⟩āt phalam ānantyam
para-dattānupāla43ne|
XIII. Indravajrā
ṣaṣṭhiṁ varṣa-sahasrāṇi
svargge modati bhūmidaḥ|
Ākṣeptā cānumantā ca
dvau tau nara44ka-gāminau|
XIV. Anuṣṭubh
Agner apatyaṁ prathamaṁ suvarṇṇa⟨ṁ⟩
bhū⟨r⟩ vvaiṣṇavī sūrya-sutāś ca gāvaḥ|
yaḥ kāñca45naṁ gāñ ca mahīñ ca dadyād
dattās trayas tena bhava¿tt?⟨nt⟩i lok¿e?⟨āḥ⟩|
XV. Anuṣṭubh
Āsphoṭayanti pitaro
va46lgaya¿tt?⟨nt⟩i pitāmahāḥ|
bhūmi-dātā kule jātaḥ
sa nas trātā bhaviṣyati|
XVI. Anuṣṭubh
bhūmiṁ yaḥ pra47tigr̥hṇāti
yaś ca bhūmiṁ prayacchati|
Ubhau tau puṇya-karmmāṇau
niyataṁ svarga-gāmi ⎘ plate 3r 48nau|
XVII. Anuṣṭubh
taḍāgānāṁ sahasreṇa
vājapeya-śatena ca|
gavāṅ koṭi-pradānena
bhūmi-harttā 49na śudhyati|
XVIII. Anuṣṭubh
suva⟨r⟩ṇṇam ekaṁ gām ekāṁ
bhūmer apy arddham aṅgulaṁ|
haran narakam āyāti
yāvad—ā-hūta50-saṁplavaM|
XIX. Anuṣṭubh
harate hārayed yas tu
manda-¡v!⟨b⟩uddhis tam{v}o-vr̥taḥ|
sa ¡v!⟨b⟩addho vāruṇaiḥ
pāśais tirya51g-yoniṁ sa gacchati|
XX. Anuṣṭubh
sva-dattām para-dattām vā
yo hareta vasundharāṁ|
sa viṣṭhāyāṁ kr̥mir bhūtvā
52pitr̥bhiḥ saha pacyate|
XXI. Śālinī
Ādityo varuṇo viṣṇu⟨r⟩
¡vv!⟨b⟩rahmā somo hutā(śa)naḥ|
śūlapāṇi 53ś ca bhagavān
abhinandanti bhūmidaM|
XXII. Śālinī
sāmānyo ’yaṁ dharmma-setur nr̥pāṇāṁ
kāle kāle pā54lanīyo bhavadbhiḥ|
sarvvān etān bhāvinaḥ pārthivendrān
bhūyo bhūyo yācate rāmabha55draḥ|
XXIII. Puṣpitāgrā
Iti kamala-dalām¡v!⟨b⟩u-¡v!⟨b⟩indu-lolāṁ
śriyam anucintya manuṣya-jīvi56tañ ca|
sa-kalam idam udāhr̥taṁ ca ¡v!⟨b⟩u¿dvā?⟨ddhvā⟩
na hi puruṣaiḥ para-kīrttayo vilopyāḥ|
XXIV. Śārdūlavikrīḍita
57ni¿pṇ?⟨ṣṇ⟩āt¿au?⟨a⟩s saha devarāja-guruṇā maitrīm maṇīṣā-guṇair
¡vv!⟨b⟩ibhrāṇaḥ paramā⟨ṁ⟩ guṇaika-va58satiḥ kumuṇḍipālaḥ kṛtī|
kurvāṇaḥ kila sandhi-vigraha-padaṁ yaś candra-sūryātmikāṁ
mū59rttin tatva-nivi¿pt?⟨ṣṭ⟩a-dhīḥ prakaṭayaty āścarya-varṣī satām|
XXIV. Śārdūlavikrīḍita
yat-kīrtti-prasara-prabhūta-m¿ā?⟨a⟩him¿a?⟨ā⟩60prodvīkṣaṇāmīlita-
-vrīḍā-vega-vaśād ayam malinatām a¿tt?⟨nt⟩ar vvidhatte śasī|
sa śrī61-man¿tt?⟨nt⟩rivaro mahākṣapaṭalādhyakṣaḥ satāmagraṇīr
ekaś śāsanam abhyalīlikha62d idaṁ śrī-netradevaḥ svayam|
|saṁvat 11 phālguna-vadi 3| vijñāni-sollaṅgākena li-
63khitam iti|